3-SLĀŅU PARKETA GRĪDAS
3-slāņu parketa grīdas jeb vairogparketa dēlis sastāv no 2 skujkoku slāņiem un virsējā cēlkoka slāņa. Virsējā slānī parasti izmanto tādas pašas cēlkoku sugas kā masīvkoka parketam jeb gabalparketam: ozols, dižskābardis, kļava, merbavs u.tml. Kopējais vairogparketa dēļa biezums ir 14 mm, no kuriem 2...6 mm ir cēlkoks. Pienācīgas kopšanas gadījumā vairogparkets kalpos ilgus gadus. Katra vairogparketa slāņa šķiedras atrodas perpendikulāri nākamā slāņa šķiedrām, nodrošinot augstāku grīdas stabilitāti nekā gabalparketam. Lai nodrošinātu precīzu vairogparketa dēļu savienošanu, vidējā slānī iestrādātas rievas un izvirzījumi.
Vairogparketa dēļu izmēru precizitāte ir līdz pat milimetra desmitdaļām, un dēļi ekspluatācijas laikā praktiski nav pakļauti temperatūras un mitruma izmaiņām. Visi vairogparketa dēļi ir ieklājami gan kā „peldošā” grīda, gan arī pielīmējot pie pamatnes analoģiski gabalparketam. Otrajā gadījumā būtiski palielinās grīdas izturība pret nelabvēlīgiem ārējiem apstākļiem, un grīda kļūst vairākkārtīgi slīpējama un lakojama.
Viena no vairogparketa priekšrocībām ir tas, ka dēļi ir pilnībā rūpnieciski apstrādāti – noslīpēti, nolakoti, ieeļļoti – un pēc ieklāšanas grīda uzreiz ir gatava ekspluatācijai. Atkrīt tādas ilgstošas, sarežģītas un putekļainas operācijas kā slīpēšana un lakošana. Minētais grīdas segums ir populārs arī dēļ savām tehnoloģiskajām īpašībām: salīdzinoši lielie izmēri un savienojumi dēļu malās ļauj vairogparketu ātri un viegli ieklāt. Rūpnieciskā slīpēšana un lakošana parasti nodrošina arī augstāku kvalitāti un izturību, nekā darot to pašam.
Galvenās vairogparketa īpašības:
- bagātīga izvēle – ne tikai koku sugām, bet arī krāsu gammai,
- virsējā slāņa biezums dod iespēju vairogparketa dēli vairākkārtīgi slīpēt, nodrošinot ilgāku kalpošanas laiku
- augstvērtīgs rūpnieciskais lakojums,
- ātra un tīra ieklāšana, augstākas prasības pret grīdas pamatnes kvalitāti, iespējams ieklāt uz grīdas apsildīšanas elementiem,
- augsta izturība pret mitruma un temperatūras izmaiņām.
SPECIFIKĀCIJA: KOKSNES CIETĪBAS UN BLĪVUMA SALĪDZINOŠIE RĀDĪTĀJI
Dotā informācija palīdzēs izvēlēties nepieciešamo koka sugu Jūsu grīdai.
Parketa cietības mērīšanai izmanto Brinēla metodi: dzelzs lodīti 10mm diametrā noteiktu laika periodu un ar noteiktu spēku spiež parketa virsmā. Pēc tam izmēra bedrītes lielumu un izrēķina cietības rādītāju. Svarīgi atzīmēt, ka, jo cietāka koksne, jo augstāks ir rādītājs.
Dažādu kokšņu atšķirīgās īpatnības
| Suga | Cietība | Blīvums, kg/m³ | Piezīmes |
| Ozols | 3,7...3,9 | 700 | Koksne ar augstu stabilitāti |
| Bumbiere | 3,0...3,3 | 700...750 | Tendence deformēties |
| Dižskābardis | 3,8 | 650 | Kaprīza koksne |
| Osis | 4,0...4,1 | 700 | Elastīga un ilgi kalpojoša koksne |
| Priede | 1,6...1,8 | zems | Koksne parketam par mīkstu |
| Egle | 1,3 | zems | Maigi toņi, raksturīga zarainība |
| Parastā kļava | 3,0 | 530 | Gaiša koksne, ar laiku dzeltē |
| Kanādas kļava | 4,8 | 650 | Ļoti cieta koksne, ar skaidru tekstūru |
| Riekstkoks | 5,0 | 600...650 | Koksne izturīga pret deformāciju |
| Ķirškoks | 3,0...3,3 | 580 | Koksne ar laiku paliek sarkana |
| Iroko (Kambala) | 3,5 | 650...750 | Koksne izturīga pret klimata pārmaiņām, ar laiku paliek tumšāka |
| Kempass | 5,0 | 800 | Nestabila koksne |
| Dussija | 4,0...4,3 | 800 | Koksne ar laiku paliek stipri tumšāka |
| Venge | 4,2 | 850...950 | Koksne izturīga pret deformāciju |
| Panga-panga | 4,4 | 900...1000 | Koksne izturīga pret deformāciju |
| Bambuss | Koksne salīmēta no vairākiem slāņiem | ||
| Mutenje | 5,0 | 800...900 | Stabila koksne |
| Olīvkoks | 6,0 | 850...950 | Ļoti dekoratīva koksne ar unikālu toni |
| Alksnis | 2,1 | 420...640 | Koksne izturīga pret deformāciju |
| Merbavs | 4,9 | 840 | Koksne labi kombinējama ar ozolu, ar laiku paliek tumšāka |
| Tīkkoks | 3,5 | 550...750 | Mitrumizturīga, eļļaina koksne |
| Sukupira | 5,6 | 850...1100 | Smaga un izturīga koksne |
| Jarra (eikalipts) | ap 6,0 | 850...950 | Grūti apstrādājama koksne, ar laiku paliek tumšāka |
| Jatoba | līdz 7,0 | 840 | Pēc toņa visviendabīgākā koksne, ļoti cieta |
GRĪDAS SAGATAVOŠANA PARKETA IEKLĀŠANAI
Pirms uzsākt parketa ieklāšanu, jāpabeidz grīdas pamatnes sagatavošanas darbi.
Virs betona pārseguma jāuzklāj tvaika izolācija jeb hidroizolācija – polietilēna vai armēta folija slānis, uz kura, savukārt, klāj grīdas pamatni. Pamatnei ir jābūt līdzenai, izturīgai, sausai un tīrai. Pamatnes virsmas gludumu mēra ar 2 m garas kontrollīstes, līmeņrāža un bīdmēra palīdzību.
Pieļaujamā virsmas nobīde – 2 mm uz 2 metriem. Vienā telpā jāveic kā minimums 5...6 mērījumi visos virzienos. Kā pamatnes alternatīvu var izmantot arī koka dēļu grīdu kas likta uz sijām vai finiera.
Pamatnei jābūt pietiekami izturīgai, lai nepieļautu iekšēju noslāņošanos vai pamatnes atdalīšanos no virsmas, uz kuras pamatne uzklāta.
Pirms parketa ieklāšanas jābūt pabeigtiem visiem „slapjajiem” apdares darbiem, ieklātām akmens vai keramiskajām flīzēm, uzstādītām aizsargbarjerām, pabeigtai sienu apdarei visās telpās, kur paredzēts ieklāt parketu, kā arī – visās blakus telpās. Ieklājamā telpa jāatbrīvo no atkritumiem un svešķermeņiem. Telpā jāuztur noteikts klimata līmenis: gaisa temperatūra +20...+24°C, relatīvais gaisa mitrums 45...60%, absolūtais sienu un grīdas mitrums ≤5 %. Kontrolei ieteicams iegādāties termohigrometru. Parketa ieklāšanas, slīpēšanas un lakošanas laikā nav pieļaujami nekādu citu darbu veikšana minētajā telpā. Slīpēšanas un lakošanas laikā nav pieļaujama staigāšana cauri darba telpai. Lakošanas laikā nav pieļaujami putekļaini darbi blakus telpās. Lai novērstu caurvēju rašanos, ieklāšanas darbu laikā nav pieļaujams virināt logus un darbināt mikroklimata vadības sistēmas. Telpai jābūt aprīkotai ar elektroinstalācijām, kas nodrošina 220V spriegumu un 25A strāvas stiprumu. Telpai jābūt aprīkotai ar griestu apgaismojumu ar jaudu 200W uz 10 m².
Durvju kārbu ielikšanu var veikt, kad parketa ieklāšanas, slīpēšanas un lakošanas darbi pabeigti. Taču durvju ailes izmēru mainīšana pēc parketa ieklāšanas nav pieļaujama. Pēc parketa ieklāšanas darbu pabeigšanas pieļaujama tapešu izlīmēšana vai telpas pēdējā krāsošana. Ja sienas apdares darbi ir pabeigti pirms parketa ieklāšanas, iespējama sienu piesegšana ar speciāliem nosedzošajiem materiāliem (pie nosacījuma, ka apdarē izmantotie materiāli to pieļauj).
PARKETA GRĪDU KOPŠANA
REKOMENDĀCIJAS KOKA GRĪDU KOPŠANAI.
Visos laikos parketa un koka dēļu grīdas bijušas un būs izsmalcināts grīdas segums jebkurai biroja vai dzīvojamās mājas telpai. Parketa grīdas seguma pozitīvās īpašības – ekoloģiskums, elegance, cēls izskats – prasa pievērst parketa grīdu kopšanai lielāku uzmanību nekā citiem grīdas segumiem.Parketa grīdu kopšanai ir radīti speciāli līdzekļi (parketa lakas, eļļas, vaski), kas aizsargā parketu no izdilšanas, nodrošina optimālu berzes koeficientu, uzlabo optisko efektu un seguma higiēnisko stāvokli. Tomēr, diemžēl, vēl nav izgudroti tādi līdzekļi, kas ļautu efektīvi noslēpt dziļas parketa skrambas. Lai maksimāli paildzinātu parketa kalpošanas laiku, nepieciešams ievērot vairākus vienkāršus noteikumus:
- Nav ieteicams staigāt pa parketu ātrāk kā diennakti pēc lakas uzklāšanas. Savukārt, mēbeles labāk iekārtot tikai 1...2 nedēļas pēc lakošanas (termiņš atkarīgs no izmantotās lakas tipa). Pirmo 8...14 dienu laikā nav ieteicams arī veikt mitro uzkopšanu vai paklāju ieklāšanu, jo šīs darbības palēnina lakas sacietēšanu.
- Lai paildzinātu parketa kalpošanas laiku, mēbeļu kājiņas jāaprīko ar voiloka uzmavām un zem krēslu riteņiem jānoklāj speciāli paklājiņi. Uzkopšanā nelietot darbarīkus ar metāla detaļām saskares ar parketu zonā, neizmantot slotas ar parāk asu akotu. Pēc lakas sacietēšanas putekļsūcēja izmantošanu var miksēt ar mitro (bet ne slapjo!!!) uzkopšanu.
- Ieteicamais laika periods lakotu, eļļotu un vaskotu parketa kopšanas līdzekļu uzklāšanai ir 1 reize 6 mēnešos.
- Galvenie dabīga koka grīdu bojātāji ir temperatūras, mitruma svārstības un mehāniskas iedarbības. Optimālie telpas klimata rādītāji: relatīvais gaisa mitrums 45...60% ietvaros un temperatūra ap +20°C.
- Par koku saka, ka tas „elpo”, t.i., pastāvīgi tiecas uz līdzsvaru ar apkārtējo vidi. Paaugstināta mitruma apstākļos koksne uzsūc mitrumu – parketa dēlīši piebriest un to maliņas uzliecas uz augšu laiviņas formā. Pretēji tam, apkārtējā gaisa neliela mitruma apstākļos, piemēram, ziemas apkures sezonas laikā, parketa dēļi izžūst – samazinās izmēros un veido plaisas savā starpā. Optimālai telpas mitruma nodrošināšanai ieteicams izmantot gaisa mitrinātājus.
EĻĻOTA PARKETA KOPŠANA
Eļļota koka īpatnības.
Ar eļļu piesūcināts koka grīdas segums ir pietiekami izturīgs materiāls. Parketa eļļu sastāvā ietilpst bišu vasks un vesela rinda ar augu eļļām, kuras iesūcas koksnes porās un „aizdambē” grīdas virsmu pret mitruma iedarbību. Turklāt eļļai ir arī dekoratīva funkcija – tā akcentē krāsas toni un koksnes struktūru. Eļļots koks ir ekoloģiski tīrs celtniecības materiāls, kura kalpošanas ilgums var tikt pagarināts ar ultravioletā starojuma cietināšanas metodi.Lai atjaunotu eļļotu parketu, nav obligāti jāpārslīpē visa grīda (kā lakota parketa gadījumā). Pietiek tikai noslīpēt bojātās vietas un no jauna tās piesūcināt ar eļļu. Eļļota seguma atjaunošana neaizņems vairāk par diennakti, kas izskaidro šāda seguma popularitāti izklaides vai tirdzniecības iestādēs, kuras nevar atļauties ilgstošu dīkstāvi grīdas atjaunošanas dēļ.
Eļļota parketa kopšana.
Vispirms ar putekļusūcēju savāc no parketa putekļus, smiltis un smalkus gružus. Tad veic mitro uzkopšanu un uzklāj uz parketa nepieciešamo eļļas daudzumu (5...10 ml uz 1 m² parketa). Pēc tam ierīvē eļļu koksnes virsmā, novāc liekos eļļas pārpalīkumus un pagaida 30 minūtes, kamēr eļļa nožūst. Pēc eļļošanas pa grīdas segumu nedrīkst staigāt vismaz 12 stundas. Nevajadzētu aizmirst arī par eļļas slāņa regulāru atjaunošanu. Ja izlaiž kaut vienu grīdas uzkopšanas ciklu, eļļas slānis samazinās un koksne ātri paliek tumša. Ja segums jau ir paspējis sabojāties, jāveic pilns grīdu atjaunošanas cikls un jāuzklāj jauns eļļas slānis.Uzkopšanas biežums.
Dzīvojamās telpās eļļotu parketu pietiek nopulēt un noeļļot 2 reizes gadā. Koridoros, veikalos, skolās un restorānos parketa grīdas regulāri jāapstrādā ne retāk kā 1 reizi mēnesī. Tā kā eļļots segums nav jāpārslīpē, tā kalpošanas ilgums ir 20 gadi.LAKOTA PARKETA KOPŠANA
Telpas mikroklimats.
Jāatceras, ka koks ir dabīgs materiāls, uz kuru iedarbojas telpas mitrums un temperatūra. Par koku saka, ka tas „elpo”, jo mikroklimatisko apstākļu un individuālo īpašību ietekmē koksnē notiek nepārtrauktas izmaiņas - tā nepārtraukti tiecas būt līdzsvarā ar apkārtējo vidi. Paaugstināta relatīvā mitruma apstākļos koks uzsūc mitrumu un nedaudz piebriest. Un otrādi, pie zema relatīvā mitruma, piemēram, ziemas apkures sezonas laikā, koks mitrumu zaudē un nedaudz saraujas, parketa dēļu šuves atraujas viena no otras, un grīdā var parādīties nelielas plaisas. Bet tā nav parketa grīdas nepilnība, tas tikai liecina par koka grīdas seguma dabīgumu. Lai izvairītos no plaisu rašanās, jāuztur pareizs gaisa mitruma līmenis. Tas labvēlīgi atsauksies ne tikai uz parketa stāvokli, bet arī uz iemītnieku, īpaši – bērnu veselību.Optimālie telpas mikroklimata rādītāji:
- temperatūra ap +20°C,
- relatīvais gaisa mitrums 45...60%.
Paaugstināta mitruma apstākļos, piemēram, jaunbūvēs vai veicot remontu ar „slapjo” procesu izmantošanu, parketa dēļi piebriest un to malas piepaceļas, radot tā saucamo „laiviņas” efektu. Taču telpas regulāri vēdinot un sildot, liekais mitrums tiek izvadīts, un parketa grīda pakāpeniski nostabilizējas.
Lakota parketa ekspluatācijas noteikumi.
Ja ir iespēja, lakota parketa ekspluatāciju vēlams uzsākt vairākas dienas pēc tā ieklāšanas. Svaigs lakojums parasti nožūst 8...12 stundu laikā, kurās staigāt pa grīdu nedrīkst! 2 nedēļu laikā svaigi lakota parketa grīdai vajadzētu piemērot saudzējošu ekspluatācijas režīmu. Mēbeles novietot uzmanīgi, nestumdot pa parketu. Lakotu parketa grīdu kopšanā nav pieļaujama cietu priekšmetu un abrazīvu materiālu izmantošana. Treniņu un sporta zālēs, kur ieeja atļauta tikai ar sporta apaviem, izmantot nevis vasku saturošus līdzekļus, bet gan speciālos kopšanas līdzekļus sporta telpām. Lakas aizsargīpašības uz grīdām ar ekstremālu noslodzi (birojos, kafejnīcās, veikalos utt.) nodrošina savlaicīga lakas kārtas atjaunošana pirms tā nodilusi līdz koksnei (veco laku noslīpē un tad uzklāj jaunu kārtu).Kopšanas biežums
- Grīdām ar nelielu noslodzi (dzīvokļos) – pēc nepieciešamības, orientējoši – 1 reizi 2 mēnešos
- Grīdām ar vidēju noslodzi (kāpņu telpās, koridoros, birojos) – 1 reizi 2...4 nedēļās
- Grīdām ar paaugstinātu noslodzi (kafejnīcās, skolās, veikalos) – 1 reizi 8...14 dienās
- Grīdām ar ekstremālu noslodzi (pie liftu durvīm, pie ieejas durvīm) – tik bieži, lai lakotā virsma vienmēr saglabātu plānu aizsargkārtiņu